Kārtējo reizi Latvijas Pašvaldību savienība organizē konkursu „Eiropas Gada Pašvaldība 2014”, kura mērķis ir veicināt pašvaldību iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Trešdien, 12.februārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini, lai pārrunātu Rīgai un visām Latvijas pašvaldībām svarīgus jautājumus, kuru risināšanai veltāma kopēja spēku apvienošana un darbs.
Iespējams, jau no nākamā gada vidus Latvijā tiks ieviesta valsts veselības obligātā apdrošināšana, tas ir, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiks saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Par to otrdien vienojās valdība.
Valdība pagaidām negatavojas piekāpties pašvaldību prasībai pakāpeniski palielināt vietvaru budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu līdz 100% no visiem IIN ieņēmumiem, jau nākamgad to ceļot no pašreizējiem 80% līdz 84%.
Pašvaldības, kuras labi pārzina konkrētās vietas sociālās problēmas, ir neaizstājams valdības partneris, bez kura iesaistīšanās valsts savus uzdevumus nespēs sasniegt, tādēļ efektīva dialoga veidošana ar pašvaldībām ir arī valsts politikas goda un prestiža jautājums, ziņo Saeimas kanceleja.
1.augusta Rēzeknes novada domes sēdē deputāti pilnvaroja Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju Monvīdu Švarcu, priekšsēdētāja vietnieci Elvīru Pizāni un izpilddirektoru Jāni Trošku 9.augustā Auces novadā piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 24.kongresā, ziņo Rēzeknes novada portāls.
Latvijas valdība pašvaldības ir sadalījusi labajās un sliktajās, šādu viedokli laikrakstam "Neatkarīgā" paudis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vīziju pašreizējām 119 pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un līdz 2020.gadam izveidot 30 pašvaldības, taču uzsver nepieciešamību mazināt pašvaldību pienākumu formāli atskaitīties par Ministru kabineta noteikumu izpildi.
Latvijā arī pašvaldībām, tāpat kā valstij, būtu jāveido daudzgadu budžeti, lai spētu savas ieceres plānot ilgtermiņā, nevis stihiski ik gadu atkarībā no valdības labvēlības, otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.
Saeima ceturtdien, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdali par labu pašvaldību budžetiem. Neapmierinātību ar šādu lēmumu pauda gandrīz simts uz sēdi ieradušies pašvaldību vadītāji, kuri arī simboliski centās piedalīties balsojumā – paceļot zaļas lapas.
Latvijas lielo pilsētu asociācija (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sniegušas atzinumus par pretrunīgo situāciju, kurā Ventspils domi nostādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) mēģinās vēlreiz panākt vietvarām labvēlīgāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali, iesniedzot Saeimas frakcijām savas prasības 2013.gada valsts budžetā atvēlēt pašvaldībām 85% no IIN nevis 80%, kā paredzēja valdība, vai arī kompensēt tām 63 miljonus latu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), pagājušajā piektdienā paziņojot par Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanu no amata, arī norādījis, ka šāda rīcība ir brīdinājums visiem pārējiem pašvaldību vadītājiem. Tas sadusmojis daudzus Latvijas pašvaldību vadītājus, par ko ministrs viņiem trešdien notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas sēdē atvainojās.
Rīgas pašvaldības lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ir kļūdains, jo ieguvēja no tās nebūs ne pašvaldība, ne LPS, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Nav daudz valstu, kurās pašvaldībām ir tik liela ietekme kā Latvijā un kurās tās var vienoties ar valdību par valsts budžetu. «Ja tādu iespēju pazaudēs, katrs pats sitīsies, kā māk, un dabūs tie, kuri ir tuvāk valdībai. Cilvēki ātri aizmirst, kas ir panākts,» saka novados plaši pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības līderis Uldis Augulis, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā bija pašvaldības vadītājs. Viņaprāt, tuvredzīgi un populistiski ir izstāties no Pašvaldību savienības, kā to gatavojas darīt Rīgas dome. Tikmēr ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij priekšsēdis Aivars Lembergs aģentūrai LETA pieļāvis, ka varētu veidot alternatīvu pašvaldību organizāciju, nebūdams mierā ar LPS.
Kā jau tika vēstīts, sakarā ar to, ka pārrunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nespēja aizstāvēt pašvaldību intereses, Rīga izstājās no organizācijas sastāva. Kārtējā preses konferencē žurnālisti apjautājās par Daugavpils pilsētas mēra Žannas Kulakovas domām par Rīgas izstāšanos no LPS un mūsu pašvaldības turpmāko rīcību.
Šobrīd ir jūtami politisko partiju centieni sašķelt Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un šķeltnieces ir partijas, kas nav ieinteresētas spēcīgā pašvaldību pārstāvniecības organizācijā, uzskata vadītājs Andris Jaunsleinis.
Rīga nolēmusi apturēt darbību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), jo pēc galvaspilsētas vadības domām LPS nespēj aizstāvēt pašvaldību intereses, ko pierāda kārtējā piekāpšanās sarunās ar valdību par nākamā gada budžetu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, portālu ”Delfi” informēja Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) pārstāve Anna Kononova.
12. janvārī Daugavpili apmeklēja Latvijas pašvaldību savienības (LPS) delegācija, kuru vadīja organizācijas priekšsēdis Andris Jaunsleinis.